otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Darbs klausoties mūziku

No laika gala esmu pasācis klausīties paša izvēlētu mūziku veicot savus tiešos darba pienākumus. Iemesli dažādi: nav jādzird kolēģu burkšķētais, palīdz noskaņoties radošajam procesam u.t.t.

Šodien nonācu pie secinājuma, ka mans vācu valodas skolotājs tomēr ir devis noderīgu padomu...

Skolā, kurā nomācījos visus 12 gadus, savulaik izraisījās diezgan intensīva diskusija par/pret mūzikas klausīšanos paralēli mācību procesam. Kā jau var paredzēt skolotāji pa lielam bija pret mūziku, kamēr skolniekiem bija savs, diametrāli pretējs viedoklis. Vienīgais viedoklis, kas bija kaut cik pa vidu šīm abām frontēm bija augstāk minētajam skolotājam.

Kāds tad bija šis viedoklis? Mūzikas klausīšanās paralēli mācību procesam ir pieļaujama, vien ievērojot pāris nosacījumus:
1) dziesmas tekstam jābūt klausītājam nesaprotamā valodā;
2) dziesmas melodija nedrīkst būt lipīga vai zināma/dzirdēta;
3) vislabāk lai skaņdarbs ir bez vārdiem;

Šodien, uzlicis austiņas, palaižu skanēt jau ierasto playlist(i) un ... sāku ritmā piesist kāju. F**k! Man tak ir jāstrādā, nevis jāpriecājas par austiņās skanošo mūziku! Sameklēju interneta radio, kas spēlē tīri instrumentālu mūziku un nu jau var pievērsties darbam, nevis ritmā raustīt dažādas ķermeņa daļas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru